Intervija ar Mareku Osovski

 

Atbild traumatologs Svens Rubulis

📍 Jautājums:  

    Ko darīt ar hronisku epikondilītu? Esmu izgājusi procedūras pie fizioterapeita (gan ar lāzeru, gan saņēmusi blokādes pie traumatologa), nesājusi saiti (ir vēl joprojām), miera periodu nevaru tam nodrošināt, jo strādāju skolā. Teica, ka jāgaida gads, varbūt jāšpircē hormonus (negribu!!!). Vai tiešām operācija jeb tā arī jāsadzīvo ar svilstošu elkoni un sāpēm non-stop pie katras ne tāds kustības? Pavasarī būs gads. Paldies!  -Ilze  

Atbilde:

    Labdien, Ilze. Epikondilīts ir viena no biežākajām elkoņa locītavas problēmām, kura rodas traumas vai pārslodzes rezultātā. Epikondilīts rodas tajā vietā, kur elkoņa locītavas rajonā piestiprinās vairākas apakšdelma muskuļu cīpslas. Ikdienā apakšdelma muskulatūta tiek nodarbināta un tas izraisa sāpes šo muskuļu piestiprināšanās vietā pie elkoņa.

    Pirmais nosacījums epikondilīta ārstēšanā ir atslodze. Ja cita terapija (fizioterapija, blokādes) ir neefektīva, tad veic operāciju. Pēcoperācijas periodā atslodze elkonim ir aptuveni 2 mēneši.

📍 Jautājums:

    Labdien! Projekta ietvaros vēlētos jautāt par pleca atdures sindromu(noteikts magnetiskajā rez.). Ir izdzerts traumatologa izrakstīts pretiekaisuma zāļu kurss, nepalīdzēja. Vai ar šādu problēmu ieteicams plecu kustināt par spīti sāpēm, vai labāk nodrošināt miera periodu, kamēr tiek sagaidīta nākamā vizīte pie ārsta. Problēma aktuāla jau teju 3 mēnešus, cik ilgi šādi vēl var gaidīt, neapmeklējot atkārtoti ārstu, lai nerastos kaut kādas neatgriezeniskas sekas? Paldies! – Kristīne

Atbilde:

    Labdien, Kristīne. Ja magnētiskajā rezonansē noteikts pleca atdures sindroms un progresē vai nepāriet sāpes pleca locītavā, tad noteikti iesaku griezties pie ārsta-traumatologa. Ilgstoši neārstējot pleca atdures sindromu, situācija bieži progresē un rezultātā vaicama ķirurģiska ārstēšana.

📍 Jautājums:

    Pirms mēneša sadzīves situācijā pagriezu potīti un nonācu pie traumatologa. Rentgenā lūzums netika konstatēts, bet US uzrādīja iekaisumu, plus saišu bojājumu. Pēc traumatologa ieteikuma smērēju smēres un nenoslogoju kāju, bet joprojām potīte jūtas slikti un vāja. Kādi būtu ieteikumi,lai dabūtu viņu atpakaļ darba kārtībā? Vai varbūt ir jau laiks doties uz Magnētisko rezonansi? Esmu dzirdejusi arī par plazmām un hiloroīna špricēm. Ko Jūs par to domājat? Kā izvērtēt kad tās ir vajadzīgas un varētu palīdzēt? Paldies, Kaspars, 33

Atbilde:

    Sveiks, Kaspar. Bieži saites pēdas locītavas rajonā sarētojas un sadzīst bez ķirurģiskas iejaukšanās. Tomēr mans ieteikums būtu atkārtoti apmeklēt ārstu-traumatologu, ja potīte nejūtas labi. Vajadzības gadījumā ārsts arī nosūtīs uz magnētisko rezonansi. Par injekcijām runājot, ja pagājis jau vairāk kā mēnesis pēc traumas, tad rētošanās process jau ir sācies un nedomāju, ka tas būtu nepieciešams

📍 Jautājums:

    Labdien! Vai ir iespēja ar ārstniecisko vingoršanu palīdzēt plēstam krusteniskajām saitēm, lai normāli eksistētu un nebūtu jātaisa operācija. Hobija līmenī esmu dejotājs un pagaidām vēl dejoju, bet ar ceļgala fiksatora saiti. Pēc lielākām slodzēm tomēr ir jūtams diskomforts. Ja to var uzlabot ar vingrošanu – tad cik bieži ir ieteicams to darīt? Paldies, Jevgēnijs

Atbilde:

    Sveiks, Jevgēnij. Ceļgala locītavā krustveida saites nodrošina locītavas stabilitāti. Ja saite ir plīsusi, ceļgala locītavā parādās  nestabilitāte. Nestabilitātes rezultātā tiek bojāts locītavas skrimslis un ilgtermiņā tas beidzas ar locītavas nodilumu. Tāpēc jauniem un aktīviem cilvēkiem iesaku veikt priekšējās krustveida saites atjaunošanas operāciju.

Atstāj komentāru

Ņemiet vērā, ka komentāri tiek apstiprināti pirms publicēšanas